17/05/2017 – tiek atjaunoti Eiropas Savienības aizsargājamie zālāju biotopi Siguldā

 Lai nodrošinātu ES nozīmes zālāju biotopu – 6120* Smiltāju zālāji un 6210 Sausi zālāji kaļķainās augsnēs – atjaunošanu  Siguldas novadā, Siguldas pagasta īpašumā „Kalna Klaukas” 2017. gada 10. aprīlī veiksmīgi tika aprobēta degradēto biotopu atjaunošanas metode – kontrolēta dedzināšana.

Saskaņā ar biotopu ekspertu atzinumu abu zālāju biotopi bija daļēji degradēti un to atjaunošanā izmantojamas vienādas metodes. Atjaunošanas pirmā fāze – strauji augošo koku un krūmu ciršana – tika veikta 2017. gada ziemā. Lai mazinātu izcirsto koku un krūmu ataugšanu, Kanādas zeltgalvītes Solidago canadensis un Zilganās kazenes Rubus caesius izplatību, bija nepieciešamas veikt sakņu frēzēšanu, un lai nodrošinātu turpmākās pļavas apsaimniekošanas iespējas, nepieciešams veikt arī meža cūku rakumu un ciņu izlīdzināšanu. Zālāja virsmas nolīdzināšanas darbus nebija iespējams veikt, pirms nav aizvākts biezais kūlas slānis (līdzinot mežacūku rakumus un ciņus, kūlas slānis tiek iestrādāts augsnē, tādējādi vēl vairāk tiktu bagātināta augsne, kas apdraud šo, sauso un barības vielām nabadzīgo augšņu zālāju biotopu, pastāvēšanu un veicinātu ruderālo sugu izplatība).

Kūlas slāņa mazināšanai šādās vietās nepietiek ar pirmreizējo pļaušanu, jo meža cūku rakumu dēļ, un tādēļ, ka nenopļautas slotiņu ciesas  Calamagrostis epigeios stiebri saguļ kā labība, to nav iespējams nopļaut. Ņemot vērā zālāju platību un to virsmas nelīdzenumu, faktiski nebija iespējama arī kūlas slāņa nogrābšana. Piemērotākā metode bieza kūlas slāņa un biotopam neraksturīgas sūnu segas samazināšanai šādās vietās ir kontrolēta dedzināšana.

Vienreizējā zālāju atjaunošanas aktivitāte – kontrolētā dedzināšana īpašumā “Kalna Klaukas” – tika veikta 3,4 hektāru platībā, to oficiāli  saskaņojot ar zemes īpašnieci, Dabas aizsardzības pārvaldi un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kā arī ievērojot dedzināšanas laikā nepieciešamās drošības prasības, iepazīstoties ar citu valstu pieredzi, rūpīgi sagatavojot teritoriju un aprīkojumu. Lai kontrolētu liesmas izplatību, zālāja dedzināšana tika sākta no malām paralēli vēja pūšanas virzienam, starp 5-10 m platām nofrēzētām drošības joslām, virzoties uz zālāja vidu.  Zālāju dedzināšanu 45 metrus platās joslā kontrolēja 10 cilvēki, izmantojot metāla grābekļus, lāpstas un ūdens spricētājus.

Savukārt 2017. gada 11. aprīlī teritorijā tika veikti zālāja virsmas nolīdzināšanas darbi ar augsnes diskošanu. Pēc ES nozīmes zālāju biotopu apsaimniekošanas un atjaunošanas vadlīnijām, kas sagatavotas LIFE projekta NAT-PROGRAMME ietvaros, vienreizēja kontrolēta aizauguša zālāja dedzināšana un diskošana nav uzskatāma par biotopa degradēšanu, ja šīm darbībām seko regulāra pļaušana vai ganīšana. LIFE Grassservice projekta ietvaros turpmāk īpašumā “Kalna Klaukas” vēl tiks veikta zālāja pirmreizējā pļaušana un nepieciešamības gadījumā arī zālāja sugu sastāva uzlabošana ar “zaļā siena metodi”.

 

Lai izvērtētu atjaunošanas darbu efektivitāti, zālāju veģetācijas attīstību un veidošanos, 2017. gada 16. maijā Baltijas Vides Foruma eksperti apsekoja īpašumu. Tika novērots, ka veģetācijas atjaunošanās, lai arī mazliet aizkavējusies dēļ sliktiem laika apstākļiem maija sākumā, tomēr notiek un pamazām veidojas lakstaugu segums. Tika ievērota jau ziedošana neielabotu zālāju indikatorsuga – gaiļbiksīte Primula veris -, kas liecina par iespējamu sekmīgu biotopa atjaunošanos un labvēlīgu apstākļu nodrošināšanu arī citām sugām.